Interneta ienākumi ir nekārtīga nauda neiznāk,


Pēc bēgļu gaitām Krievijā Pirmā pasaules kara gados ģimene Anšlavs Eglītis mācījās Rīgas 2. Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas Līdztekus darbam presē Anšlavs Eglītis pievērsās rakstniecībai. Jau Otrā pasaules kara gados Anšlavs Eglītis turpināja darboties žurnālistikā — viņš bija kara reportieris.

interneta ienākumi ir nekārtīga nauda neiznāk

Kara beigās Tādējādi rakstniekam, visticamāk, tika aiztaupīts viņa tēva liktenis — rakstnieks un dekadences iedvesmotājs Viktors Eglītis Zosta ilustrācijām laikā no Romānā aizraujoši un ironiski vēstīts par trim jauniem cilvēkiem, kas izmisīgi cenšas atrast sev sievas, protams, pēc iespējas bagātākas, jo paši jaunekļi pārstāv sabiedrības zemākos un vidējos slāņus.

Eglītim piemīt reti sastopamais talants ne no kā radīt kaut ko īpašu, un rezultātā tapis izcils, elegants un apbrīnojami līdzsvarots psiholoģisks romāns ar pārsteidzoši negaidītu atrisinājumu.

Līgavu mednieki Sajūt, sajūt mana nāss, Kaut kur smaržo ananāss. Jānis Sudrabkaļus Svinīgs akmenīgā dižumā, lepns piecstāvu nams ieslējās nakts debesīs. Mēms kā ģenerāldirektors, kam vairs nevajaga ne reklāmas, nedz ieteikšanas. Pār smailajām šīfera ģēvelēm un tomīšiem, žuburainiem vēja rādītājiem, kas atgādināja buķetes vai koraļļkrūmus, diviem drukniem un strupiem lauvām, kas, viens otram pagriezuši suniski paceltās astes, sargāja jumta stūrus, lija balta mēnessgaisma kā kausēts metāls.

Plūzdama pāri ķeburainām jumta margām, kā kaskāde sašķīda un vizuļoja uz neskaitāmiem ciļņiem un skulptūrām, kas rotāja fasādi. Kas gan tikai nebija attēlots uz šīs sienas! Stilizēti stādi, matonīgi gariem kātiem un lapām, nokarājās gar vairākiem stāviem, ietverdami tumšzili vāpētu ķieģeļu slejas, kas šur tur logu starpās rotāja sienu.

Divas pilnmiesīgas kariatīdes, tērptas vienīgi dīvaini izrakstītās jostās un muguras sagšās, balstīja centrālo balkonu, sniegdamas skatītājam pretim daiļo mākslu simbolus. Milzīgas augstprātīgu amazoņu maskas, sfinksas— platmutainas traģiskās un ņirdzīgās komiskās maskas, lauvu purni patētiski atvāztām rīklēm, spirālragaini aunu galvaskausi, pūces, vēdekļastaini pāvi un liels skaits zīdītāju, rāpuļu un insektu pārvērta šo fasādi milzīgā bilžu grāmatā.

Gandrīz ik logam, vismaz katrai logu rindai, bija savādāka forma. Apakšējie bija apaļi, nākošā rinda atgādināja cukurgalvas nocirstām smailēm, trešā rinda — ieapaļām, vēderīgi izliektām malām, pie kam nama vidū apgaismota laistījās milzīga trīsdaļīga ovāla ambrazūra.

Ceturtā rindā logi bija stūraini, piektā — atslēgcauruma formā, sestā atgādināja lielo burtu T, bet caur tiem mirdzēja zvaigžņotas debesis, — sestā rinda bija greznuma sienā, kas paaugstināja fasādi par veselu stāvu. Nama priekšā stāvēja divi jaunekļi un, galvas atgāzuši, jau labu brīdi to pētīja.

Tas tik ir stils, šis vecais Modern vai Jugend, kā to vācieši dēvē. Divas parādes durvis un sētas māja, — sacīja plecīgākais, runādams vairāk pats ar sevi. Tātad četrdesmit dzīvokļu; šinī rajonā tas ienestu mēnesī ap latu. Skaidrs atlikums būtu apatskaitot paša dzīvokli, nolaidumus paziņām, sacīsim— latu.

Nepievilies ar parādes durvīm, tās virs ieejas sētā savienojas mazā vestibilā, un kāpnes patiesībā ir tikai vienas.

  • Attīstība Kā iemācīties izvirzīt sev skaidrus mērķus.
  • Civillikums. OTRĀ DAĻA. Mantojuma tiesības
  • Lasītājs
  • Ligavu mednieki - Anslavs Eglitis by firmaartcom - Issuu
  • Ko internetā var nopelnīt
  • gada 9. marta stenogramma - Latvijas Vēstnesis

Tātad pa 10 dzīvokļiem katrā namā, latu mēnesī. Un tu tos sauc par ienākumiem? Neaizmirsti, ka Surģeniekam Kurzemē ir priekšzīmīgas lauku mājas, gandrīz muiža ar zivju dīķiem, špalieru un pundurkociņu augļu dārziem, kas ienākas divas nedēļas agrāk par parastiem dārziem, vīnogu siltumnīcām, ārstniecības augu plantācijām, sugas lopiem, bekoncūkām. Turklāt viņam Majoros divas lielas vasarnīcas, viena izīrēta pansijai un, svarīgākais, ka lielas bankas direktoram — kapitāli un kredīts, bezgalīgs kredīts.

Ne katrās rokās kredīts pārvēršas ienākumā. Ja Surģeniekam būtu viena meita, es sauktu viņu turīgu, bet, ja viņam ir, kā tu saki, divas meitas un divi dēli, tad viņš ir tikai pārticis, lai neteiktu — paēdis.

interneta ienākumi ir nekārtīga nauda neiznāk

Runātāja sejas ādai bija nebalināta Piebalgas audekla krāsa un rupjums; pārstiepta vaigu kaulu asajiem stūriem, tā atgādināja goda krēslam uzvilktu pārvelkamo. Drūmas acis dziļos dobumos, biezas, izspūrušas uzacis, prāvs, smails deguns, stūrains zods, lūpas, plānas kā naža grieziens, raksturoja šo fanātiķa seju — mierīgu, vēsu, bez smaida.

Vārdi sprakstēja cieti un asi. Mugurā viņam interneta ienākumi ir nekārtīga nauda neiznāk biezas sūnu krāsas lauku vadmalas mētelis ar samta apkakli, kas, neveikla lauku drēbnieka darināts, iesaiņoja viņa augumu kā kokvilnas baķi.

Galvā mīksta, melna platmale, kuras akots atgādināja samtu. Kāpņu telpās sienas klāja tumšzaļi un sarkani vāpēti ķieģeļi. Piecpadsmit pakāpieni uzveda nācējus zemā vestibilā ar lielu logu līdz pat mozaīkas grīdai.

interneta ienākumi ir nekārtīga nauda neiznāk

Vestibila astoņas zemās, druknās no kurienes rodas peļņa binārajās opcijās un griestus rotāja interneta ienākumi ir nekārtīga nauda neiznāk un raibs stādu ornaments — lēpju lapas, ūdensrozes, lotosi, lilijas, asfodeli, bet kapiteļos — katrā — blenza pa četrām zeltītām amazoņu maskām.

Telpas koptonis bija tik zilumu zils, ka savādā kārtā atgādināja veļas mazgātavu. Pārlaiduši paviršu skatu vestibilam, draugi iegāja galvenās kāpnēs un apstājās pie izgleznota loga uz pagalmu. Daži izsistie krāsainie stikli bija atvietoti vienkāršiem; caur tiem draugi palūkojās sētā. Neapmestas, nokūpējušas un netīras smilšu ķieģeļu sienas to cieši ieslēdza no visām pusēm.

interneta ienākumi ir nekārtīga nauda neiznāk

Stūrī rēgojās milzīga cilindriska mēslu kaste, kas atgādināja reklāmas stabus uz bulvāriem. To pušķoja izrobots smails jumtiņš ar lielu čiekuru galā.

interneta ienākumi ir nekārtīga nauda neiznāk

Tas arī bija vienīgais rotājums, ko varēja sablenzt pa sētas logu. Neesmu taču ielūgts. Zaudēt nekā nevaram. Turklāt stāsta, ka Surģenieki esot ļoti viesmīlīgi. Galu galā, arī es nāku pirmo reizi. Mēs ar tēvu iepazinām Surģenieku pirms laba mēneša Jūrmalā. Surģenieki pieņemot sestdienās un svētdienās, bet varbūt viņš jau sen aizmirsis sava pagastskolas biedra dēlu un savu pieklājības ielūgumu, jo vairāk tāpēc, ka arī abu jaunkundžu uzmanību man neizdevās kaut cik saistīt.

Vecākā — Grizelda — sāka mani pat zobot. Nu tad, cerams, atcerēsies. Vai cirti pretim? Asumus sievietes neaizmirst un rauga atmaksāt, bet izlīgšana atkal ir vislabākais iegansts tuvoties.

Un šeit viss būs atkarīgs no meitām. Izdabāšana vecākiem der vienīgi, ja ģimenē nav dēlu. Durvis atvērās. Kalsns, melnacains zēns, gadus četrpadsmit vecs, stāvēja viņu priekšā. Zēni šinī vecumā reti kad skaisti, bet šis bija taisni neglīts.

Šaurā, tumšā seja likās it kā par mazu lielai, sarkanai, savādi jutekliskai mutei un dziļajām acīm, kuru ārējie stūrīši, no priekšas raugoties, likās tieši saskaramies ar sejas kontūru. Cieši virs acīm gulēja neparasti biezas un tumšas uzacis.

Ģērbies viņš bija gluži kā pieaudzis, modemi piegrieztā uzvalkā, pat ar pērli kaklasaitē un ķēdīti pāri vestei. Lēnām uzbīdījis uzacis līdz zemās, pusloka formas pieres vidum un droši, pat bezkaunīgi vērdamies viņš jautāja tik saldā balsī, ka to varēja jau uzlūkot par izsmieklu: Ko kungi vēlas?

Kungi, jaunais džentlmen, — sacīja slaidais, atdarinādams zēna saldo manieri, — vēlas runāt ar Surģenieka kungu, šeit ir viņu kartes, — un ar plašu žestu sniedza gan tikai savu karti.

Kas jauns Latvijā? Nr. g. 1. - novembris

Zēns nepakustējās. Diemžēl es kungiem varu piedāvāt vienīgi Imantu Surģenieka kunga. Pārējo — Dāvida un Visvalža kungu — nav mājās. Minētais kungs ir jūsu rīcībā, — sacīja zēns, palocīdamies ar sastingušu seju.

Lieliski, priecājos, — sacīja slaidais, ienācis priekšnamā un ar nolūku ļoti spēcīgi saspiezdams zēna roku, bet tas pat nesaviebās. Kad nu Imants Surģenieka kungs tik laipni nodevies mūsu rīcībā, —turpināja slaidais vilcinādamies, lai pagūtu atrast veidu saprasties ar zeņķi, kas viņus acīmredzot āzēja, — mēs lūgsim ataicināt Surģenieka jaunkundzi.

Klausieties, džentlmen, — slaidais pēkšņi pārgāja uz tēvišķi draudzīgu toni, —jūs taču nēsājat pulksteni atslēgu važiņā. Šis lielais gredzens domāts atslēgām, —viņš piedūra smalku cūkādas cimdu zēna vestes kabatai,—tā var samaitāt vislabākā uzvalka izskatu.

interneta ienākumi ir nekārtīga nauda neiznāk

Zēns aizdomīgi palūkojās runātājā, paņēma interneta ienākumi ir nekārtīga nauda neiznāk un gribēja doties dziļāk. Zemā pusloka veida piere, zemās, taisnās uzacis, lielās, juteklīgās lūpas tūlīt nodeva Surģenieku sugu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Taču viss, kas zēna sejā likās diezgan neglīts, sievietes burvības apgarots, izskatījās pievilcīgs. Allaž mitrās lūpas drebēja, lielās, žiglās acis bija tikpat drošas kā brālim, kustības straujas, negaidītas; viss ķermenis likās kā elektrības pielādēts, ik loceklis, drānās apslēpts, vibrēja un trīcēja, dzīvodams pats savu dzīvi; elpa strauji cilāja uz krūtīm viņas tērpu, kas, darināts ar gudru ziņu, skaisti izcēla figūras košumu.

Abi draugi mēmi palocījās. Ieraudzījusi plecīgā sūnu krāsas vadmalas mēteli, pacēla uzacis gluži kā brālis. Slaidais steidzīgi paspēra soli uz priekšu, pašķirdams savu modemi garo un uzkrītošo strīpaino mēteli.

Pavīdēja spodri balta smokinga krūts.

Laidienu arhīvs

Surģenieces uzacis nolaidās. Cienītā jaunkundz, — sacīja slaidais, — mans vārds ir Pāvils Epalts, — Imalīns skaļi lasīja vizītkartē. Viņas lūpas pēkšņi pārsprāga smaidā kā kukurūzas pāksts, atklādamas apaļus zobu graudus. Bet smaids nebija nekāds labais. Ahā, un jūs esat viņa cienījamais dēla kungs, kam bija tas jocīgais melnais faķīra krekls pašā vasaras svelmē?

  • Saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā.
  • LVTagger/LETA_lemma_igatesbaznica.lv at master · PeterisP/LVTagger · GitHub
  • Komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.
  • LVTagger/LETA_lemma_igatesbaznica.lv at master · PeterisP/LVTagger · GitHub
  • Mijmaiņas iespējas uz priekšu

Ceru, ka jūsu smokingam ir normāls krekls. Man vajadzēja ienākumi no interneta trafika jūsu nenormālo zobgalību un apvilkt sarkanu, lai jums būtu ko smiet. Es allaž mēdzu izdabāt dāmām. Ļaujiet katram piekopt savas metodes, cienītā. Es taču nepeļu jūsu mežonīgo rietumu stilu.

Par manām metodēm spriedīsiet pēc stundas vai divām. Nu viens izdabātājs jau tur, zālē, sēž. Šī metode man ir līdz kaklam. Nekas, es jūs ārstēšu homeopātiski. Vai tad jūs esat sieviešu ārsts?

Ja ne citādi, tad savās domās viņi ģērbsies tā, lai piestāvētu valstij tās svētkos. Prezidents uzvilks savu izejamo žaketi. Dāmas centīsies, kungi iztīrīs zobus un varbūt izgludinās bikses.

Katrs vīrietis savā ziņā ir sievietes ārsts. Tas jau pavisam slikti.

Vai perfekcionisms ir ļauns vai labs? Piemēram, ko jūs aicināt uz neirozes pilnveidošanu? Bet visi ir tepat. Tā kā koncepcija ir sarežģīta, interesanta un nav tik viennozīmīga, kā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena.

Prātnieki ir garlaicīgi platoniķi. Platoniķi var noteikt tikai skūpstoties: viņi pirmo reizi nekad netrāpa uz lūpām. Bet otro? Kas tiek pie otrās reizes, tas vairs nav platoniķis, bet censonis.

Tos dāmas mīl. Ak jūs, pagājušā gadu simteņa ideālists! Ar dāmas labvēlību ir kā ar ārsta praksi; nepraktizēsi pāris dienu — klients vējā.

Tāpēc jau laimīgos mīlētājus var pazīt no noplēstām pazolēm. Durvīs tagad sprūda vesels pulciņš meiteņu. Mīla ir slazds, kurā ieskrien akluma brīdī, bet slazdu jau nemeklē, tam uzgrūžas neviļus.